1. |
Viņi
05:21
|
|||
|
Pļavā krītot aizmirsties
Starp svešiem nāksies iegulties
Brīdi klusē, paļaujies
Arī viņi nāk gudrību sasmelties
Lai viņi nāk, lai viņi nāk
Pie tevis, pie tevis viņi nāk
Paliec nomodā, paliec, neaizmiedz
Liels plašums telpā iezagsies
Tumsas laukā gulējām
Rītu ilgi, ilgi gaidījām
Miers bij’ trausls kā porcelāns
Un kaut kur pamests bij’ mans šūtais
Mans melnais sarafāns
Nebaidi prom, nebaidi prom
Nebaidi viņus tālu prom
Tev ir viņi klāt, tev ir, ir klāt
Pie pleca sāk vārdus izrunāt
Kalna galā sēdējām
Ar pienu viņus barojām
Pie sevis klusi dziedājām
Justo domās smalki, smalki, smalki fiksējām
Lai paliek mums, lai paliek mums
Lai augusts paliek burtos
Lasīsi drīz, kad aukstums iestāsies
Tici, tas būs tev vajadzīgs
Tici, tas būs tev vajadzīgs
Kā riepu sevi pārdūrām
Ar jaunu gaisu pildījām
Likās – vajadzīgs tas viss
Lai prāts nav mūždien noguris
Akmeņus kad novācām
Lauku aiz sevis mēs atstājām
Pelnos palika mans stāsts
Kas tagad vārdos tiek apzināts
Kā riepu sevi pārdūrām
Ar jaunu gaisu pildījām
Man likās – vajadzīgs tas viss
Lai prāts nav mūždien noguris
Akmeņus, kad novācām
Lauku aiz sevis mēs atstājām
Pelnos palika mans stāsts
Kas tagad jums tiek dāvināts
Tiek jums tik' dāvināts
|
||||
2. |
Viņa
04:18
|
|||
|
Skaties, kā viņa aizmieg vakaros
Iegrimst tumši zaļos palagos
Verot acis ciet, viņa nodomā
Diez ko nesīs diena nākamā
Tā dienu no dienas rītos ceļas, vēlāk krīt
Liels spēks, liela vara viņas plaukstās vienmēr mīt
Un nebūs tev izdzēst, mainīt, glabāt, uzkrāt to
Varbūt vari tu cerēt, ka dos viņa gaidīto
Skaties, kā viņa nāk un iet
Viņas bērni pie tevis, tie drīz sāks skriet, bet tu
Nu, skaties, ko dari tu
Ļauj, lai viņa nāk un iet, mācies cienīt
Jo dzīvību viņa spēj sniegt
Klausies, nenoliedz
Klausies, kā klusām skaita vakaros
Dienas laikā savus darbus darītos
Vai tu kā viņa arī dzīvo
Steidzies, lai kādam dotu vēlamo
Jo, redz, tā gadu no gada rītos ceļā un tad krīt
Starp vīriešiem sešiem viņa centrā vienmēr mīt
Un nav viņai vaļas pamest vietu iegūto
Jo neviens, neviens nespēj dot īstu brīvību gaidīto
Skaties, kā viņa nāk un iet
Viņas bērni pie tevis, tie drīz sāks skriet, bet tu
Nu, skaties, ko dari tu
Ļauj, lai viņa nāk un iet, mācies cienīt
Jo dzīvību viņa spēj sniegt
Klausies, nenoliedz
Nebūs tev uzkrāt, glabāt to
Viņas siltumu iegūto
Nebūs tev izdzēst, mainīt to
Viņas iedvesmā radīto
Nav tavā varā atņemt to
Ar to spēku, kas viņai dots ir
Viņai pašai jādzīvo
Jādzīvo
|
||||
3. |
Kurš?
03:27
|
|||
|
Kurš pierakstīs, ne aizmirsīs, kas todien tika skaļi pasacīts
Kurš piekāpsies kaut spēks tam liels, lai rīt es teiktu – viss nu ir izpostīts
Kurš paglābsies un skatīsies, kā lādiņš augšup uzskries, starp mākoņiem rēgosies
Kurš paliks šeit un nosargās tos ābeļdārzus, lai mazie pēc gadiem priecātos
Sāc ieraudzīt, kad apkārt patiesais noslēpies
Sāc saklausīt, kad troksnis ielām ir pārklājies
Sāc iejusties, tu tikai sāc
Pacenties, lai mazākiem prieks, lai prieks
Kurš izliksies, ka mainījies, kaut patiesībā sev ceļā stājies
Kurš noskatīs, kas vajadzīgs, brīvā brīdī blakus tam piecelsies
Kurš precēsies kaut nobijies, lai saimes galdam justos tik’ godam piederīgs
Kurš uzklausīs, ne nosodīs, ja citādais uz ielas pretī tam nostāsies
Bezprātīgs esi, stāvi rāms un paklusē
(Paklusē)
Trīs dzīves par darīto nāksies tev samaksāt
(Samaksāt, tev nāksies maksāt)
Kas pie kunga galda ēd, tos viesībās neielūdz
(Neielūdz)
Minūti dodu, laiks ir mainīties, pacenties
Sāc ieraudzīt, kad apkārt patiesais noslēpies
Sāc saklausīt, kad troksnis ielām ir pārklājies
Sāc iejusties, tu pacenties
Pacenties, lai maziem prieks
Tu pacenties, lai maziem prieks
|
||||
4. |
Viņš
04:38
|
|||
|
Viņš
Viņš labs jūrnieks gribēja būt
Viļņus redzēt un ūdeni just
Tālumā kļūt, svešo iepazīt
Lai viedāks atgrieztos reiz
Ļoti bezbailīgs, gaišām acīm un bagātu valodu viņš
Tāds bij’ viņš
Likās – nu tūlīt būs, tūlīt brauks, tūlīt skatīs un piedzīvos
Bet mainījās laiks
Vara pār mums
Aukstais karš iestājās
Viņa marīno sapņu durvis ciet aizvērās
Vēlāk tālā Krievijā
Sēdot mašīnā viņš sevi atceras
Pēc dienām sešdesmit tik’ ar āboliem kabatā atgriezās šeit
Mazā aptiekā ar savu nākamo sievu drīz iepazinās
Viss kā pienākas: koša māja, trīs bērni
Pat suns viņam klāt pieglaudās
Ciemā pazīstams, citiem nesaprasts un reizēm aizmirsts bij’ viņš
Tāds bij’ viņš
Jums garlaicīgs, varbūt apnicīgs, nomācošs
Jā, tāds bij’ viņš
Vienmēr priekšzīmīgs, pirmais ierindā, pirmais bij’ fabrikā viņš
Tāds bij' viņš
Rokām zeltītām, plašu sirdi, bet nelielām vājībām
Atkal mainījās laiks
Vara pār mums
Atmoda iestājās
Smagās fabrikas durvis drīz ciet aizvērās
Redz, tās trīsrindes, ko zināja viņš
Trīsrindes viņš mācīja man
Trīsrindes, tās joprojām skan
Tās skan
Un nekas, nekas nemainīsies
Prātā tālums bezgalīgs
Viņš ir bezgalīgs
Kļuvis nemainīgs
Tuvums bezgalīgs
Tālums nemainīgs
Viņš ir bezgalīgs
|
||||
5. |
Tikai tu pats
03:49
|
|||
|
Tikai tu pats par sevi atbildīgs
Kas citiem zelts, tev ir mazsvarīgs
Ja manī miers, tavs prāts ir izklaidīgs
Arvien
Vai izzināt ir tavā plānā “A”
Lai mūžam spētu palikt nomodā
Tu manī klausies tik ļoti
Kā es savulaik klusumā
Ja gaisma zūd, tu nestājies
Turpini soļot, turpini iet
Kad tā gaisma zūd, tu nestājies
Turpini soļot tik uz priekšu
Vai spēj tu aptvert, kas ir bezgalīgs
Ārpus šīs telpas viss ir nosacīts
Par to man miers, bet prāts tavs izklaidīgs
Arvien
Tu vari aizlavīties svētdienā
Bet, zini, rītdien tev jābūt ierindā
Tu tagad klausies tik ļoti
Kā es savulaik klusumā
Rīkojies, nešaubies
Rīkojies, paļaujies
Nav jēgas tev baidīties
Katru vārdu dzirdi ik dienu
Rīkojies, izmainies
Ja ļoti gribas, atskaties
Paklūpi, pamācies
Lai dotos tālāk
Ja tava gaisma zūd, tu nestājies
Turpini soļot, turpini iet
Kad tā gaisma zūd, tu nestājies
Turpini soļot tik uz priekšu, skaļi sakot
Rīkojies, nešaubies
Skaiti līdz trīs, tev labi ies
Ej droši, nebaidies
Savus soļus dzirdi ik dienu
Rīkojies, izmainies
Ja purvā malā, apstājies
Apstājies, apskaties
Kur doties tālāk
Pilsētā, tajā vakarā, tajā pašā
Kas tev tagad ir prātā
Ielā gaismotā, smagā klusumā
Blakus esi man, kādēļ tu nerunā
Manā pilsētā, manā vakarā, tajā pašā
Kas tev tagad ir prātā
Ielā gaismotā, smagā klusumā
Blakus esi man, bet tu nerunā
Kādēļ tu nerunā
|
||||
6. |
Pabūt divatā
05:39
|
|||
|
Saule manā austrumlogā
Ik dienu mani uzrunā
Bet es labprāt tev to dāvātu
Lai tik pabūtu ar tevi divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Rāmums starp mums ir nostājies
Pie viņas tu tomēr atgriezies
Bet es sev joprojām jautāju
Vai tu vēlreiz spētu pabūt divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Smailās virsotnes par dzelmēm kļūst
Pārāk lēni tas klusums mūsos lūst
Bet vai mūsu rīti nepietrūks tev
Kad pabūt ar mani divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Ja saule tavā austrumlogā
Šorīt tevi atkal uzrunā
Nav iemainīta naktī tā
Lai es pabūtu ar tevi divatā
Tik divatā
Dienā pelēkā
Lai pabūtu tik divatā
Dienā pelēkā
Pabūt, pabūt divatā
Tikai divatā, tikai divatā
|
||||
7. |
||||
|
Kā koku galotnes pie saules tiecas
Es nemitīgi tiecos tik pie tevis
Pat kristālskaidri dzidros rudens rītos
Es redzu tevi tik smalkos pavedienos
Kā arājs ilgojas pēc zemes ziemā
Es diendienīgi ilgojos pēc tevis
Tavs acu skatiens nesaglabājams šķiet
Tā dzīves mūžs mērāms manos elpas skaitos
Kā sniegpārslas pie māju jumtiem tiecas
Es nepārtraukti tiecos tik pie tevis
Kad kopā gadalaikiem pāri soļots
Var pēkšņi saprast, cik skaisti tika dzīvots
Kā jūras viļņi pretī krastam sniedzas
Es nerimstoši sniedzos tik pie tevis
Joprojām pievakaros, blāvos brīžos
Pat rudzu laukos bezmaz vai bezgalīgos
Vēl aizvien nepazaudēts ir tas spīts, kas tavās rokās
Kvēls kā tērauds nokaitēts
Tā mirdzums prāta bankās guldīts
Kā uguns liesmas tik uz augšu dzenas
Es domas dzenu nevilši pie tevis
Pār līdzenumiem naktsvidū es došos
Lai vēl kaut reizi ielūkotos (tavos) logos
Vēl kaut reizi
Tiecos tik pie tevis, es tiecos tik
Plašos laukos
Tiecos tik pie tevis, es tiecos tik pie tevis
Vēl kaut reizi
Tik pie tevis, tiecos tik(t)
Plašos laukos
Tik pie tevis, tiecos tik(t)
Vēl kaut reizi
Tiecos tik pie tevis, es tiecos tik(t) pie tevis
Plašos laukos
Tiecos tik pie tevis, tiecos tik(t)
Vēl kaut reizi
Tik pie tevis, es tiecos tik(t)
Plašos laukos
Tik pie tevis, es tiecos tik(t)
|
||||
8. |
Cits krasts
05:02
|
|||
|
Citā krastā gribas tikt ātri
Pēdas likt pie zemes tik svēti
Ķert un grābt jebko, kas nāk pretī
Aizmirst to vietu, kur vakardien lija
Jaunu gaisu iegūt sev plaušās
Satikt rītus pamestās ostās
Stundu redzēt galotnēm pāri
Ierastas domas nu galvā man jaucas
Pāri laisties, neatskatīties
Zināt to krastu, kur atvadīties
Negaidīt ļaunu, tik' uzmanīties
Tālā zemē būt, piepildīties
Citzemju mākoņos spēt noraudzīties
Atgriezties mājās un sirdsmierā vīties
Atstāt tev savas brokastu krūzes
Kur vērmeles mūžam iederēsies
Paies gads, to rūgtums zudīs
Tik' mana balss tev skanēs ausīs
Pārdod šaubas, brauc man līdzi
Kļūsim laimes pārpotēti
Līcī viļņiem leksim mēs pāri
Debesīm robotas malas reiz bija
Klajums netverams būs tev blakus
Ceļi neiznīkstoši priekšā
Saules viesi liks atcerēties
Dzīvības spēks tač’ mīt ziedošā pļavā
Pāri laidies, tik neatskaties
Zini to krastu, tik neatskaties
Negūsi ļaunu, ja uzmanīsies
Zem jauniem jumtiem būt, piepildīties
Zināmos zvaigznājos spēt noraudzīties
Plašumos iekrist un neprātos vīties
Paies laiks, tu atgriezties spēsi
Tavas apavu zoles bruģi kad skars
Citu prātos prieku tu sēsi
Bet, zini, tev pāri nāks, kāds virsū kāps
Pat tie, kuriem zināms tavs stāsts
Kāds pāri nāks, kāds apstāsies
Kāds virsū kāps, bet kāds spēs pieliekties
Kāds palīdzēs, bet kāds tikai nozākās
Kāds izturēs, bet kāds būs pazaudēts
Citā krastā gribas tikt ātri (ātri)
Tik ātri
|
||||
9. |
Mēs
03:52
|
|||
|
Reiz smaidot cēlāmies kopā mēs
Skaisti brokastojām mēs
Ar tinti tad zīmējām pierakstos, ko darām mēs
Porto stacijā bijām mēs
Vecos vilcienos braucām mēs
Lai ko mēs darītu, reiz vienmēr beigās bij’ “mēs”
Tik rāmi kā brīvdienu rīti “mēs” zūd
Kā salna, kas saullēktā kūst
Tā, pavirši dzīvojot, nevar pamanīt
Bet varbūt nevajag tev to ieraudzīt
Vakarpusē tu atjēdzies – pag, ir viens teksts viņai nerakstīts
Tu domā – vai vajag iet
Vai palikt šeit? Vai tomēr skriet
Taču ej, man nav pat žēl
Saki, ko dot līdzi varu vēl
Tavs miers, redz, ir mans darbs it kā patīkams
Bet nedaudz skarbs
Tā dienu no dienas tiek aizvadīts gads
Ķerot, balstot un turot, nu ja nu krīt
Kaut atrastos vieta, kur var vērtīgo iemainīt
Un iegūt laiku tā lietas apmainīt
Pēc ziemas siltums pār zemi nāks
Viss prātā liksies citādāks
Viens otru tad nu sveiks, varbūt apķers
Bet diez vai reibs
Jo aprīlī viss ziedēt sāks, kad sētnieki šos trauslos ziedus vāks
Plauks uz palodzes kopīgi veidots šai ziemā – tu un es
|
||||
10. |
Laiks nemierīgs
05:05
|
|||
|
Laiks nemierīgs
Man pat liekas, debesis, tās kritīs drīz
Kad dzērves kliedz, tu zini
Tālē kāds krīt, jo cits liek zemi iepazīt
Liek pieglausties tai tuvu klāt
Atmest krāto un no jauna visu sākt
Kurš uzrakstīs
Cik īsā laikā pulss mani pametīs
Tas klaiņot sāks
Gar mūsu mājvietām ies
Līdz vietu, kur dzīvot sev atradīs
Lai kādā dzīvību iedvestu
Lai pēc gadiem pārdesmit man to atņemtu
Vai tagad atceries – kādreiz gājām
Kur citi negrib iet, mēs nedomājot
Pār žogiem līdām, lai tuvāk zemei sevi nolaistu
Atiet no ierastā mēs vienmēr spējām
Acīm dzirkstot, prieku tad sevī lējām
Jo vēl negribējām, ai, kā negribējām zemi iepazīt
Plāns nemainīgs
Kāds nāks, kāds zemē dziļi, dziļi iegulsies
Kad jaunie valdīs, vecie vairs necelsies
Jo zemes ziedi viņus pārklāt sāks
To nemanīs it neviens
Jo, redz, tai brīdī pāri mums dzērves laidīsies
Vai tagad atceries – kādreiz gājām
Martā piektajā, mēs nedomājot
Pār žogiem līdām, lai tuvāk zemei sevi nolaistu
Vai tu vēl atceries
Pār tiltiem skrējām
Lieliem kausiem togad mēs visu smēlām,
Jo vēl negribējām todien zemi tuvāk iepazīt
Vai tu vēl atceries
Vai tu vēl atceries, ko norunājām
Jūlija rītā, kad pie tevis es piecēlos
Kad mans laiks bij' nemierīgs
|
||||
Lorete Medne Rīga, Latvia
If you like Lorete Medne, you may also like:
Orchid Underneath
by Jane Paknia
Delightfully unpredictable debut from a New York electronic producer and composer with backgrounds in psychedelic rock, jazz, and indie pop.
go to album
An imaginative and experimentalist yet accessible record of acoustic prog from London-based artist Kiran Leonard.
go to album
Touched by the Stuff
by Motorists
Toronto rivals San Francisco as the North American capital of jangle pop as evidenced by this new record of sunny jams from the Motorists.
go to album
Blissfully narcotic dream-pop inspired by real dreams.
go to album
Brijean are back! Uptempo space disco grooves dusted with soul and R&B on the duo’s latest masterpiece.
go to album
Guitars sparkle like distant constellations on the latest from Scythe, who delivers dazzling space rock on their latest LP.
go to album
Io tu il loro
by Klaus Johann Grobe
Pivoting from German to English, disco to soft rock, the groovy Swiss duo branch out on their first album in six years.
go to album
